Biedrību darba virzieni un administrēšana

Marija Dubicka. 24.10.2017. Indra

Biedrību un nodibinājumu reģistrēšana

1. Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem.
2. Dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistra iestādei pieteikumu par biedrības ierakstīšanu reģistrā.

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Interešu grupas, kas nav dibinātas un reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, piemēram, talku rīkošanai, nav oficiālas.

Nosaukums un simbolika

• Biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem, piemēram, tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, nosaukums un simbolika nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību.
• Nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds "nodibinājums" vai "fonds".

• Nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā vai citos Uzņēmumu reģistra reģistros jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem.
• Biedrību un nodibinājumu nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.
• Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

• Biedrību un nodibinājumu nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu.
• Biedrība vai nodibinājums, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tā nosaukumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot šo nosaukumu vai simboliku, kā arī lai atlīdzina biedrībai vai nodibinājumam ar tā nosaukuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

Juridiskā adrese

Biedrības un nodibinājuma juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, ko veic Uzņēmumu reģistrs. Ja biedrībai vai nodibinājumam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīto juridisko adresi, uzskatāms, ka biedrība vai nodibinājums šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis septītajā dienā, ja nosūtītājs pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Biedrības un nodibinājuma tiesības veikt saimniecisko darbību

Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Piemēram, biedrība var pārdot suvenīrus, grāmatas, savas saražotās preces, pārdot biļetes uz saviem kultūras pasākumiem, iznomāt savas telpas u.c.

Taču jāņem vērā, ka šos ienākumus nevar sadalīt starp biedrības biedriem, bet izmantot biedrības vajadzībām. Drīkst izmaksāt arī darbiniekiem algas, biedriem un valdes locekļiem atlīdzību par konkrētu pienākumu, autoriem – autoratlīdzību, SIA, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vai pašnodarbinātajiem – apmaksāt rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem u.c., ievērojot samērīguma robežas un finansiālo stāvokli.

Publiskā darbība

Biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt darbību, kas nav pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību.

Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, biedrība un nodibinājums var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Biedrībām un nodibinājumiem, kuru statūtos noteiktie mērķi vērsti uz cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās fiziskās personas piekrišanu vērsties iestādēs vai tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu vai ar tādu personu nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.

Biedrības darba organizācija

• Valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības.
• Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Iesniegumam pievieno savu iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu.
• Biedrības pienākums ir kārtot grāmatvedību.
• Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti.

• Jāizvēlas persona, kas kārtos grāmatvedību. Tas var būt darbinieks, brīvprātīgais, biedrs vai ārpakalpojumu sniedzējs. Grāmatvedību var kārtot arī valdes loceklis.
• Jāizvēlas persona, kura būs kasieris, jo grāmatvedis nedrīkst būt vienlaicīgi kasieris.
• NVO valdei jāapstiprina revīzijas komisija jeb jānoslēdz līgums ar revidentu, kas pārbaudīs gada pārskatu. Revīzijas komisijas pienākums ir veikt inventarizāciju un kontroli grāmatvedības uzskaitē.
• Jāizvēlas, atbilstošs normatīvajiem aktiem, grāmatvedības veids– vienkāršais vai divkāršais.

• Grāmatvedības iekārtošana. Jāiekārto grāmatvedības reģistri, ko var darīt papīra veidā, datorprogrammās jeb jāiegādājas licencēta programma. Reģistri nepieciešami ieņēmumu un izdevumu uzskaitei, debitoru un kreditoru uzskaitei, kases uzskaitei, bezskaidrās naudas uzskaitei, pamatlīdzekļu un nemateriālo vērtību uzskaitei. Var būt arī citi papildu reģistri atbilstoši NVO specifikai.
• NVO, kas kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību (debets-kredīts), jāiekārto grāmatvedības metodiskie norādījumi.

• Ja NVO darbībai tas ir nepieciešams, jāiegādājas biļetes un kvītis, kuras izsniedz par sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm. Biļetes un kvītis reģistrē VID. Tām jābūt numurētām. Katru ceturksni par izlietotajām kvītīm un biļetēm iesniedz atskaiti.
• Jānoslēdz ar VID līgums par elektroniskās sistēmas lietošanu – atskaišu un pārskatu elektroniskai lietošanai.

• Jāizstrādā rēķina veidlapa, ja norēķini būs bezskaidrā naudā.
• Jāizstrādā pavadzīmes (preču piegādes) veidlapa, ja tiks piegādātas preces vai materiālās vērtības. Pavadzīmes reģistrē pārdošanas vietā speciālā pavadzīmju žurnālā. Pavadzīmju žurnālam, ja tas ir papīra veidā, jābūt preču piegādes vai izsniegšanas vietā uz vietas.

• Jāiegādājas kases aparāts, ja tāds nepieciešams un jānoslēdz līgums ar apkalpojošo servisa dienestu. Kases aparāta žurnālam jābūt preču pārdošanas vietā uz vietas.
• Ielu tirdzniecībai nepieciešama atļauja no vietējās pašvaldības.
• Lietojot vieglo automašīnu, kārto ceļazīmes.
• Jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā darba devējam, ja NVO tiks pieņemti darbinieki.
• Jāiekārto darba aizsardzības sistēma, ja NVO būs darbinieki (arī brīvprātīgie).
• Darbinieki jāpieņem darbā ar darba līgumu un katru mēnesi jārēķina darba alga un jānomaksā VSAOI un IIN, kā arī riska nodeva.

• Ar brīvprātīgajiem slēdz brīvprātīgo līgumu, alga netiek maksāta. Brīvprātīgajiem maksā vai sedz ceļa izdevumus, ēdināšanas izdevumus.
• Ar autoriem slēdz autoratlīdzības līgumu un par izmaksāto atlīdzību ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un iesniedz VID pārskatu.
• Valdei un biedriem var maksāt atlīdzību par konkrētu pienākumu izpildi, ja to pieļauj organizācijas finanses.
• Ar citiem sadarbības partneriem, piemēram, ar SIA, pašnodarbinātajiem slēdz uzņēmumu līgumu vai citus.

• Ar ziedotājiem atbilstoši tiesību aktiem slēdz ziedojumu vai dāvinājumu līgumus.
• Ja NVO sniedz vai saņem pakalpojumus no ES, tad jāreģistrējas kā PVN maksātājam.
• Pēc pārskata gada beigām iesniedz atbilstošus normatīvajiem aktiem gada pārskatus.