Brīvprātīgais darbs

Brīvprātīgais darbs ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem. Tas ir darbs bez atlīdzības vai pakalpojumu sniegšana, ko citas personas vai sabiedrības interesēs veic fiziska persona, nestājoties ar organizāciju darba tiesiskās attiecībās.

Brīvprātīgais darbs ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, ka iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valstiskās, gan nevalstiskās organizācijās.

Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē ir aizsāktas vairāk kā pirms 100 gadiem. Pirmās valstis bija Nīderlande un ASV, mūsdienās šī kustība ir ieguvusi starptautisku skanējumu. Citās pasaules valstīs brīvprātīgais darbs ir ļoti izplatīts, piemēram, Skandināvijas valstīs ap 30% iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā tie ir 34%, ASV vairāk kā 50% iedzīvotāju. Mērķtiecīgi un organizēti brīvprātīgo kustība Latvijā tiek attīstīta tikai no 1998.gada.

Viena no pirmajām un lielākajām labdarības organizācijām.

Vairāk kā 1,5 miljoni locekļu, kas darbojas 127 valstīs.

Neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, nacionalitātes, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem brīvprātīgais darbs ikvienam sniedz iespējas:

• Būt sabiedriski aktīvam;
• Līdzdarboties dažādos projektos;
• Iegūt jaunu pieredzi – sociālu un profesionālu;
• Iegūt jaunas zināšanas;
• Parādīt savus talantus un prasmes;
• Iegūt jaunus sociālos kontaktus;
• Redzēt pasauli un sabiedrību;
• Īstenot savas idejas.

Brīvprātīgais darbs nav iespēja aizstāt algotus darbiniekus ikdienas darbu veikšanai, bet tā ir iespēja ieviest institūcijas/organizācijas darbībā jaunas inovatīvas aktivitātes, jaunu pieeju un papildus pasākumus, kuriem līdz šim nepietika laika vai resursu.

Tomēr jāatceras, ka brīvprātīgais darbs nevar tikt veikts peļņas gūšanas nolūkā un labuma guvējs brīvprātīgā darba rezultātā nevar būt komersants vai komercsabiedrība.

Brīvprātīgā darba veicējs visbiežāk nesaņem atalgojumu naudiskā izteiksmē, bet noteikti saņem gandarījumu un prieku par savu paveikto darbu.

Iestāde vai organizācija, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs var segt brīvprātīgajam izdevumus, kas radušies darba izpildes gaitā, piemēram, kancelejas preces, telefonsarunas, transporta biļešu izdevumus utaml.

Brīvprātīgais darbs var tikt īstenots neformāli (piemēram, kaimiņiem izpalīdzot), vai strukturēts bezpeļņas organizācijās. Visbiežāk tas ir daļēja laika darbs. Brīvprātīgais darbs var notikt vienas dienas vai vairāku gadu garumā, dažādās jomās.

Brīvprātīgums - dāvana vai apmaiņa?

Laba prakse ir nodrošināt brīvprātīgajiem piemērotu negadījumu, veselības un civiltiesisko apdrošināšanu, kā arī nodrošināt, lai brīvprātīgie saņemtu piemērotu apmācību un vadību, kā arī saņemtu atmaksu par veiktajiem izdevumiem brīvprātīgā darba ietvaros.

Brīvprātīgā darba principi:

• Brīvprātīgais darbs sniedz labumu gan sabiedrībai, gan brīvprātīgajam;
• Brīvprātīgais darbs nav apmaksāts;
• Brīvprātīgais darbs vienmēr ir brīvas izvēles jautājums;
• Brīvprātīgais darbs ir likumīgs ceļš kā pilsoņi var piedalīties un ietekmēt sabiedriskās norises;

• Brīvprātīgais darbs ir līdzeklis kā indivīds var risināt cilvēciskās, vides un sociālās vajadzības;
• Brīvprātīgais darbs tiek īstenots tikai bezpeļņas sektorā;
• Brīvprātīgais darbs neaizvieto algotu darbaspēku, ne arī rada draudus apmaksāta darbaspēka drošībai;
• Brīvprātīgais darbs atzīst cita tiesības, cieņu un kultūru;
• Brīvprātīgais darbs veicina cilvēktiesības un vienlīdzību.